ATRUNA. Šo ceļvedi ir sagatavojuši Komisijas dienesti, un tas neuzliek Eiropas Komisijai nekādas saistības. Autoritatīva Savienības tiesību aktu interpretācija ir vienīgi Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.
Pienākums tahogrāfā manuāli ievadīt tās valsts simbolu, kurā autovadītājs iebrauc pēc dalībvalsts robežas šķērsošanas, no 2020. gada 20. augusta tiek attiecināts uz autovadītājiem, kuri vada transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar analogo tahogrāfu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 34. panta 6. punkta f) apakšpunktu un no 2022. gada 2. februāra – uz autovadītājiem, kuri vada transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar digitālo tahogrāfu, tostarp pirmās paaudzes viedo tahogrāfu(1), saskaņā ar minētās regulas 34. panta 7. punkta otro daļu.
Lai gan minētie noteikumi attiecas uz visiem Regulas (ES) Nr. 165/2014 aptvertajiem transportlīdzekļiem neatkarīgi no veiktā pārvadājuma veida, to galvenais mērķis ir noteikumu par kabotāžas pārvadājumiem(2) un autovadītāju norīkošanu darbā(3) izpildes atvieglošana.
Šī prasība ir pārejas pasākums, ko piemēros, līdz ar jaunās paaudzes viedajiem tahogrāfiem(4) būs iespējams automātiski reģistrēt robežšķērsošanas vietas. Ar šādu tahogrāfu(5) jābūt aprīkotiem visiem transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti no 2023. gada 21. augusta. Transportlīdzekļi, kas pašlaik aprīkoti ar analogo vai digitālo tahogrāfu, kurš nav viedais tahogrāfs, būs ar šo jauno tahogrāfu jāaprīko vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim(6), savukārt transportlīdzekļiem, kas pašlaik aprīkoti ar viedo tahogrāfu, pāraprīkošana būs jāveic vēlākais līdz 2025. gada 18. augustam(7). Visbeidzot, visi vieglie komerciālie transportlīdzekļi, kuru maksimālā pieļaujamā masa ir no 2,5 līdz 3,5 tonnām un kuri veic starptautiskos pārvadājumus vai kabotāžas pārvadājumus, ar šo tahogrāfu būs jāaprīko no 2026. gada 1. jūlija, piemērojot Regulas (EK) Nr. 561/2006(8) 2. panta 1. punkta aa) apakšpunktu.
(1) Viedie tahogrāfi, kas atbilst Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/799 I.C pielikumam, līdz 2023. gada 20. augustam.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1057 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012.
(4) Viedais tahogrāfs, kas atbilst I.C pielikumam Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/799, kas grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1228 (2021. gada 16. jūlijs), ar kuru Īstenošanas regulu (ES) 2016/799 groza attiecībā uz viedo tahogrāfu un to komponentu konstrukcijas, testēšanas, uzstādīšanas, darbības un remonta prasībām.
(5)Regulas (ES) Nr. 165/2014 8. panta 1. punkta ceturtā daļa apvienojumā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/1228 2. pantu.
(6)Regulas (ES) Nr. 165/2014 3. panta 4. punkts.
(7)Regulas (ES) Nr. 165/2014 3. panta 4.a punkts.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85.
Regulā (ES) Nr. 165/2014 ir noteikts, ka valsts simbola manuāla ievadīšana autovadītājam jāveic, “tiklīdz viņš minētajā dalībvalstī ir pirmo reizi apstājies”, un apstāšanās ir jāveic “tuvākajā iespējamā pieturvietā uz robežas vai pēc tās šķērsošanas”.
Viens no Regulas (EK) Nr. 561/2006 par transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem galvenajiem mērķiem ir ceļu satiksmes drošība, un tahogrāfs ir galvenais instruments, ar kura palīdzību pārbaudīt atbilstību šiem noteikumiem. Šajā kontekstā – pienākuma manuāli ievadīt robežšķērsošanas vietas ievērošana nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt ES un valstu tiesību aktos noteiktos ceļu satiksmes drošības pienākumus un prasības. Tāpēc, izvērtējot to, kas ir “tuvākā iespējamā pieturvieta”, pilnībā jāņem vērā ceļu satiksmes drošības noteikumi un ierobežojumi brīdī, kad autovadītājs lemj, kur šajā nolūkā apstāties. Konkrēti, lai izvairītos no riska, ka pierobežas teritorijās rodas bīstami sastrēgumi, būtu jāņem vērā iespējamais pieejamo autostāvvietu trūkums šādās teritorijās.
1. piemērs. Autoceļa nostiprinātās apstāšanās nomales vai avārijas joslas šā noteikuma ievērošanas nolūkā nebūtu jāuzskata par “iespējamu pieturvietu”, jo tas, visticamāk, būtu ceļu satiksmes drošības prasību, piemēram, valsts satiksmes noteikumu, pārkāpums.
2. piemērs. Pēc robežas šķērsošanas autovadītājs redz, ka bremzēšanas josla uz pirmo stāvlaukumu ir bloķēta un/vai stāvlaukums jau ir ar pilnībā aizņemts. Šādā situācijā autovadītājam ir divas iespējas: vai nu palielināt sastrēgumu, pārkārtojoties bremzēšanas joslā, vai turpināt braukt. Ja pirmā iespēja apdraud ceļu satiksmes drošību (jo īpaši aizmugurē esošajiem transportlīdzekļiem), tad šāds pārslogots stāvlaukums nebūtu jāuzskata par “iespējamu pieturvietu” Regulas (ES) Nr. 165/2014 nozīmē. Autovadītājam būtu jāizvēlas otrā iespēja un jāturpina braukt līdz nākamai iespējamai pieturvietai. Līdz ar to viens un tas pats stāvlaukums var būt “tuvākā iespējamā pieturvieta” vienam autovadītājam, bet nebūt citam autovadītājam, kurš tam brauc garām citā laikā vai dienā.
Secinājums.
Tiek gaidīts, ka izpildiestādes, kas šo noteikumu ieviesīs uz vietas, piemēros Regulas (ES) Nr. 165/2014 34. panta 6. punkta f) apakšpunktu un 34. panta 7. punkta otro daļu, ņemot vērā ceļu satiksmes drošības apsvērumus un elastību, ko ietver jēdziens “tuvākā iespējamā pieturvieta”. Tāpēc, pārbaudot atbilstību pienākumam tahogrāfā reģistrēt robežšķērsošanas vietas, tām ir jāņem vērā visi satiksmes apstākļi un ceļu satiksmes drošības ierobežojumi.
Tāpat tiek gaidīts, ka transporta uzņēmumi pienācīgi instruēs savus autovadītājus par to, kā ievērot braukšanas un atpūtas laika noteikumus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 561/2006(1) un Direktīvā (ES) 2020/1057.
(1)Regulas (EK) Nr. 561/2006 10. panta 2. punkts.