Jautājumi un atbildes
ATRUNA: Šo dokumentu ir sagatavojuši Komisijas dienesti, un tas neuzliek Eiropas Komisijai nekādas saistības. Autoritatīva Eiropas Savienības tiesību aktu interpretācija ir vienīgi Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.
Ar Regulu (ES) 2020/1055 grozītās Regulas (EK) Nr. 1071/2009 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Piemērojamie noteikumi: “Lai izpildītu 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā izvirzīto prasību, uzņēmumam dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: (...) tas organizē sava autoparka darbību tā, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi, kas ir uzņēmuma rīcībā un tiek izmantoti starptautiskos pārvadājumos, atgrieztos vienā no saimnieciskās darbības centriem, kas atrodas minētajā dalībvalstī, vismaz astoņu nedēļu laikā pēc izbraukšanas no tā.” (Regulas (EK) Nr. 1071/2009 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
Šis noteikums attiecas uz
- mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu apvienojumiem, ko izmanto starptautiskos kravu komercpārvadājumos, kuri atstāj dalībvalsti, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, un kuri ir kravu autopārvadātāju rīcībā Regulas (EK) Nr. 1071/2009 5. panta nozīmē, un kuri ir reģistrēti vai laisti ekspluatācijā un kurus atļauts izmantot saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību;
- mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas konstruēti un aprīkoti tā, lai būtu piemēroti vairāk nekā deviņu personu pārvadāšanai, ieskaitot transportlīdzekļa vadītāju, un paredzēti šim nolūkam, ja tos izmanto starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem par maksu.
Tomēr, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1071/2009 1. panta 4. punktu, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi, šo noteikumu nepiemēro uzņēmumiem, kas veic kravu autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai:
- kravu autopārvadātāju gadījumā — mehāniskos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus, kuru pieļaujamā pilnā masa nepārsniedz 2,5 tonnas;
- transportlīdzekļus, ko izmanto uzņēmumi, kuri pasažieru autopārvadājumus veic tikai nekomerciālos nolūkos vai kuriem ir cita pamatnodarbošanās, kas nav pasažieru autopārvadājumi(1);
- mehāniskus transportlīdzekļus, kuru maksimālais atļautais ātrums nepārsniedz 40 km/h.
(1) Saskaņā ar regulu visi autopārvadājumi, izņemot komercpārvadājumus vai pašpārvadājumus, par kuriem netiek ņemta tieša vai netieša maksa un kuri tieši vai netieši nerada jebkādus ieņēmumus transportlīdzekļa vadītājam vai citiem, un kuriem nav saiknes ar profesionālu darbību, ir jāuzskata par pārvadājumiem, ko veic tikai nekomerciālos nolūkos.
Transportlīdzeklim jāatgriežas vienā no saimnieciskās darbības centriem dalībvalstī, kurā uzņēmums, kura rīcībā ir transportlīdzeklis, veic uzņēmējdarbību.
Dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, ir dalībvalsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, neatkarīgi no tā, vai pārvadājumu vadītāja izcelsme ir vai nav citā dalībvalstī (Regulas (EK) Nr. 1071/2009 2. panta 8. punkts). Šīs regulas 5. pantā ir noteikti kritēriji attiecībā uz autopārvadātāju faktisku un stabilu uzņēmējdarbību dalībvalstī. Tā ir tā pati dalībvalsts, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1071/2009 11. panta 1. punktu uzņēmumam piešķīrusi atļauju veikt autopārvadātāja profesionālo darbību.
Prasība nav izpildīta, ja transportlīdzeklis atgriežas kādā filiālē vai meitasuzņēmumos dalībvalstī, kas nav uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts.
Transportlīdzeklis var atgriezties katru reizi tajā pašā vai katru reizi citā saimnieciskās darbības centrā dalībvalstī, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību.
Regulā nav precizēts, uz cik ilgu laiku transportlīdzeklim jāatgriežas; tas nozīmē, ka tas var būt arī uz īsu laiku, ja vien tiek ievēroti Regulā (EK) Nr. 561/2006 izklāstītie noteikumi par transportlīdzekļa vadīšanas laiku.
Kā paskaidrots Regulas (ES) 2020/1055 8. apsvērumā, lai optimizētu darbības, operatori, plānojot atgriešanos, var mēģināt to kombinēt ar nepieciešamām darbībām, piemēram, transportlīdzekļa tehnisko apkopi, tehnisko apskati vai pārvadājuma darbības pabeigšanu dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību.
Turklāt prasībai atgriezties dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, nebūtu jāuzliek pienākums veikt konkrētu skaitu darbību dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, vai citādi jāierobežo pārvadātāju iespēja sniegt pakalpojumus visā iekšējā tirgū. Šādu atgriešanos ciklu būtu vēlams saskaņot ar Regulā (EK) Nr. 561/2006 noteikto transporta uzņēmuma pienākumu organizēt savas darbības veidā, kas transportlīdzekļa vadītājam ļauj atgriezties mājās vismaz reizi četrās nedēļās, lai tādējādi, transportlīdzekļa vadītājam kopā ar transportlīdzekli atgriežoties vismaz katru otro reizi četru nedēļu ciklā, varētu izpildīt abus pienākumus.
Regulā nav noteikts, kā transportlīdzeklim jāatgriežas. Tāpēc tas var atgriezties ar jebkuru citu transporta veidu, piemēram, vilcienu, prāmi vai autovedēju, tai skaitā šādi veicot tikai daļu no brauciena.
Transportlīdzeklim ir jāatgriežas vienā no uzņēmuma saimnieciskās darbības centriem dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, vismaz astoņu nedēļu laikā pēc izbraukšanas no minētās dalībvalsts.
Saskaņā ar ES noteikumiem par periodu, datumu un termiņu aprēķināšanu minētais kopējais astoņu nedēļu periods sākas pulksten 0.00 nākamajā dienā pēc transportlīdzekļa izceļošanas no uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts un beidzas pēc astoņām nedēļām dienas beigās(1). Tas nozīmē, ka transportlīdzeklim šajā saimnieciskās darbības centrā vai jebkurā citā uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, jāatgriežas, vēlākais, pēc astoņām nedēļām attiecīgās dienas pulksten 23.59.
Piemēram, ja transportlīdzeklis izbrauc no uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts jebkurā laikā otrdien, 2022. gada 29. martā, tam ir jāatgriežas jebkurā uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, vēlākais trešdien, 2022. gada 25. maijā, pulksten 23.59.
(1) Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus.
Saskaņā ar ES noteikumiem par laikposmu, datumu un termiņu aprēķināšanu(1), ja nedēļās izteiktā laikposma pēdējā diena ir valsts svētku diena, svētdiena vai sestdiena, laikposms beidzas, beidzoties nākamās darbadienas pēdējai stundai. Tā kā pienākums attiecas uz transportlīdzekļa atgriešanos dalībvalstī, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, nozīme ir tikai valsts svētku dienām šajā dalībvalstī.
Tādējādi, ja transportlīdzeklis izbrauc no saimnieciskās darbības centra jebkurā laikā piektdien, 2022. gada 25. martā, 8 nedēļu periods beidzas sestdienā, 2022. gada 21. maijā. Tomēr, tā kā šā laikposma pēdējā diena ir sestdiena, tiek uzskatīts, ka laikposms beidzas nākamajā darbadienā, proti, pirmdien, 2022. gada 23. maijā, pulksten 23.59.
(1) Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus.
To dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās transporta uzņēmums veic uzņēmējdarbību, ir jāveic pārbaudes, lai pārliecinātos, vai ir izpildītas Regulas (EK) Nr. 1071/2009 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās prasības; prasību izpilde ir jāpārbauda arī to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās transportlīdzekļi darbojas. Šajā nolūkā tās var izmantot visus samērīgos un lietderīgos līdzekļus, lai pārbaudītu pienākuma izpildi. Transporta uzņēmumiem ir jāsniedz skaidri pierādījumi, ka to rīcībā esošie transportlīdzekļi atgriežas vienā no saimnieciskās darbības centriem dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību, vismaz astoņu nedēļu laikā pēc izbraukšanas no dalībvalsts. Tiem jābūt iespējai izmantot jebkādus pierādījumus, kas apliecina šīs prasības izpildi. Ja tiek veikta pārbaude uz ceļa, uzņēmumam ir jābūt iespējai pienākuma izpildi pierādīt vēlāk, izmantojot dokumentus un pierādījumus, kas pieejami uzņēmuma telpās. Tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā transporta uzņēmums veic uzņēmējdarbību, ir jāsadarbojas ar citām iestādēm, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, kā skaidrots atbildē uz 9. jautājumu. Pilnīgu pierādījumu elementu novērtējumu attiecīgo tiesu iestāžu pārraudzībā veic tās dalībvalsts kontroles iestādes, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību.
Praksē uzņēmumi pēc iestāžu pieprasījuma uzrāda dokumentus, kas apliecina transportlīdzekļa atrašanos uzņēmējdarbības veikšanas vietā pēdējo 8 nedēļu laikā un/vai reizi 8 nedēļās. Šie dokumenti var būt, piemēram, tahogrāfa ieraksti vai transportlīdzekļu vadītāju darba žurnāli, vai preču pavadzīmes.
Jā. Lai pierādītu, ka attiecīgais transportlīdzeklis iepriekšējo 8 nedēļu laikā ir atgriezies dalībvalstī, kurā uzņēmums, kura rīcībā tas ir, veic uzņēmējdarbību, drīkst izmantot tahogrāfa datus. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuri atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 165/2014 aprīkoti ar viedo tahogrāfu, tahogrāfa datus turklāt var izmantot, lai pierādītu, ka transportlīdzeklis ir atgriezies kādā no uzņēmuma saimnieciskās darbības centriem minētajā dalībvalstī. Tahogrāfu kontroli var veikt pārbaudēs uz ceļiem vai pārbaudēs uzņēmuma telpās, un tas ir uzticams un efektīvs veids, kā pierādīt, ka ir izpildīts noteikums par transportlīdzekļa atgriešanos.
Ja tiek veikta pārbaude uz ceļa, uzņēmumam ir jābūt iespējai pienākuma izpildi pierādīt vēlāk, izmantojot dokumentus un pierādījumus, kas pieejami uzņēmuma telpās.
Ja transportlīdzeklī vai transportlīdzekļa vadītājam pieejamie dati nav pietiekami, lai apliecinātu, ka ir vai nav izpildīta prasība par transportlīdzekļa atgriešanos, par šīs prasības izpildi jāpārliecinās, sadarbojoties tās dalībvalsts kontroles iestādei, kurā uzņēmums darbojas, un tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību.
Regulas (EK) Nr. 1071/2009 18. pants paredz, ka dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas un ātri sniedz cita citai savstarpēju palīdzību un jebkādu citu būtisku informāciju, lai veicinātu šīs regulas īstenošanu un izpildi. Piemēram, dalībvalstu kompetentās iestādes atbild uz citu dalībvalstu visu kompetento iestāžu informācijas pieprasījumiem un veic pārbaudes un izmeklēšanu par to, kā autopārvadātāji, kas to teritorijā veic uzņēmējdarbību, pilda prasību par faktisku un stabilu uzņēmējdarbību dalībvalstī, tai skaitā prasību par transportlīdzekļu atgriešanos.
Šo administratīvo sadarbību un savstarpējo palīdzību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm īsteno, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012.